Antiņciema vēsture
Antiņciems atrodas Kaņiera ezera dienvidaustrumu daļā 5 km attālumā no Lapmežciema.
Šis ciems ir ļoti cietis Pirmā pasaules kara laikā, jo apkārtnē risinās ilgas un sīvas cīņas. Antiņciema kapos ir arī krievu karavīru apbedījumi. Pēc kara gan ciems strauji atplauka. Tā iedzīvotāji veiksmīgi nodarbojas ar lauksaimniecību, apgādājot ar pārtiku Ķemeru sanatorijas.
Viena no populārākajām kultūrām, ko audzēja Antiņciemā starpkaru periodā, bija cigoriņi. Apgrauzdētus tos ar zirdziņu aizveda līdz Ķemeriem, tad salādēja vilcienu vagonos un nogādāja Rīgā. Cigoriņi nonāca Vilhelma Ķuzes konditorejas fabrikā un E. Mežita kafijas un cigoriņu fabrikā, kas 20. gs. 20. – 30. gados tika uzskatīta par labāko Latvijā.
Ciema nosaukums cēlies no māju nosaukuma “Anting”. Stāsta, ka pirmie iedzīvotāji šajā vietā esot bijuši slāvu izcelsmes. “Anti” – austrumslāvi; ukraiņu, krievu un baltkrievu priekšteči.
