Lapmežciems atrodas uz šauras zemes strēles starp Rīgas līci un Kaņiera ezeru. Savu nosaukumu ciems ieguvis, pateicoties lieliem ozoliem, ošiem un kļavām, kas kuplā skaitā reiz auguši visā apkārtnē. Rakstos pirmo reizi Lapmeža ciems minēts lēņa grāmatā 1515. gadā 17. jūnijā. Par drosmi ordeņa cīņās Livonijas ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs izlēņoja zemesgabalu “viņpus Lapmeža ciema” zemnieku tiesnesim Ansim Gailim no Tukuma.
19. gadsimtā Lapmežciems kopā ar Bigauņciemu kļuva par iecienītu atpūtas un peldu vietu turīgiem pilsētniekiem. Pirmās ziņas par Rīgas jūras peldu vietām parādījās vietējā vācu presē 1822. gadā. Vēlāk, kad sākās tagadējās Jūrmalas pilsētas uzplaukums, ciemi kā “peldu vietas” kļuva mazāk populāri, jo atradās tālāk no Rīgas un Jelgavas.
Lapmežciems cietis abos pasaules karos. Pirmā pasaules kara laikā ciems gandrīz pilnībā nopostīts, un arī Otrajā pasaules karā te gājusi pāri fronte. Pēckara gadi tāpēc bija smagi un nabadzīgi, bet sākot ar 20. gadsimta 60. gadiem dzīves apstākļi Lapmežciemā uzlabojās, sākoties tāljūras zveja, kas ienesa naudu. Tas ļāva arī attīstīt bagātu kultūras dzīvi. 80. gadu sākumā Lapmežciema kultūras namā darbojās 14 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Slavenākais no tiem bija visā Latvijā zināmais profesionālais estrādes ansamblis “Selga”. Dažādos gados ansamblī muzicējuši tautā iemīļoti dziedātāji un mūziķi – Andrejs Lihtenbergs, Zigismunds Lorencs, Žoržs Siksna, Māra Krievkalne, Pārsla Gebharde, Aldis Ermanbriks un citi.
Lapmežciems ir pagasta centrs un arī lielākais no pieciem Jūrciemiem. Šeit atrodas skola, muzejs, bērnu dārzs, sporta halle un kultūras nams. Pēdējās desmitgadēs Lapmežciems manāmi paplašinājies, audzis gan jaunu māju, gan iedzīvotāju skaits. Ar zvejniecību šodien vairs nodarbojas vien retais ciemnieks, tomēr Lapmežciems joprojām asociējas ar zvejnieku dzīves šarmu.