Ragaciems atrodas tieši uz zemesraga, kas iestiepjas Rīgas līci, un savu nosaukumu ieguvis tieši no tā. Uz dienvidiem no Ragaciema, Lapmežciema virzienā, atrodas Starpiņupīte, kuru 17. gadsimtā licis izrakt leģendārais Kurzemes hercogs Jēkabs, bet uz ziemeļiem no ciema sākas “Gausā jūdze”.
Dokumentos Ragaciems pirmoreiz pieminēts 17. gadsimta vidū, un interesants ir fakts, ka vairāki tā laika māju nosaukumi neticamā kārtā pastāv vēl mūsdienās – “Buntiņi“, “Kauķi“, “Ķīri“, “Mikuti“, “Skadiņi“, “Skumpji“.
Pastāv seni nostāsti, ka radzinieki reiz bijuši nadzīgi kontrabandisti. Slepeni sadarbojoties ar kuģiem jūrā, tie laivās cēluši malā un veduši Tukuma tirgotājiem tēju, cukuru, dažādas citas preces. Krievijas impērijas laikā ciemā pat izvietots robežsargu postenis, lai nelikumīgo rūpalu pārtrauktu. Tas ciemniekus saliedējis, stiprinājis viņos kopības garu.
Mūsdienās viens no Ragaciems simboliem ir bāka, kas slejas virs priežu galotnēm. Šeit dzimis un uzaudzis slavenākais mūspuses cilvēks – latviešu lieliskais dzejnieks Imants Ziedonis. Ragaciema kapos var apmeklēt dzejnieka atdusas vietu. Vēl viena īpaša vieta ir Ragaciema sedums, kur paši ciema ļaudis atjaunojuši zvejnieku tīklu būdas savu tēvu un vectēvu piemiņai. Arī mūsdienās sedumu vēl izmanto tie daži vīri, ka dodas zvejā, un tas ir kļuvis par vietējo cilvēku pulcēšanās vietu, jo sedumā notiek dažādi pasākumi.
Ragaciems ir iecienīta vieta arī gardēžiem – Ragaciema zivju tirdziņā gandrīz neiztrūkstoši iegriežas visi ciema apmeklētāji, un daudzi bauda gardumus ciema restorānos. Ragaciems ir lielisks gan kā galamērķis, gan kā vidus punkts ceļā no Rīgas uz tālāko Kurzemes līča piekrasti.