Bigauņciems ir pirmais zvejnieku ciems Rīgas līča Kurzemes pusē, braucot no Rīgas. Tas izveidojies 18. gadsimta beigās. Teika stāsta, ka senās dienās, bēgot no nežēlīga kunga, pāri jūrai no Igaunijas atnācis kāds vīrs ar trim dēliem. Vēlāk dēli vietējās meičas apņēmuši par sievām, un tā izveidojies igauņu ciems. Taču kāds neuzmanīgs pagasta skrīveris vārdam priekšā pierakstījis burtu “B”, un tā nu iznācis “Bigauņciems”.
19. gadsimtā Bigauņciems sāka veidoties par atpūtas zonu, un tajā tika uzceltas daudzas vasarnīcas. 1824. gadā ar Rīgu tika atklāta pat diližansu satiksme, lai nedēļas nogalē pilsētnieki varētu atpūsties pie jūras. 1864. gadā Bigauņciemā uzcelta pirmā apkaimes skola.
Ziemeļu pusē Bigauņciems robežojas ar Lapmežciemu. Tieši uz robežas atrodas Kupskalnu dabas parka taka, kas ved gar Siliņupes grīvu tieši uz pludmali. Tā ir burvīga vieta, kur vērot ūdensputnus, saullēktus un priecāties par jūras skatu ar veco molu.
Bigauņciemu par savu dzīvesvietu izvēlējušie vairāki mākslinieki. Ciems var lepoties ar aizvien rosīgo smalko gleznotāju Olitu Gulbi-Ģērmani un izcilo vecmeistaru Andreju Ģērmani. Daļu sava mūža Bigauņciemā pavadījis arī gleznotājs Visvaldis Garokalns.