Kaņiera pilskalna taka ved cauri mežam un zāļu purvam uz Kaņiera pilskalnu. Pa ceļam tā šķērso akmeņu valni, kas, iespējams, ir bijis saistīts ar pilskalnu. Par to, cik vecs ir Kaņiera pilskalns un kas to apdzīvojis, vēsturnieki joprojām strīdas. Vieni uzskata, ka tā ir ļoti sena cilšu apmetnes vieta, citi – ka to izmantojuši jūras laupītāji, lai uzbruktu kuģiem.

Takas galā ir izvietota skatu platforma, no kuras var pārredzēt Kaņiera ezeru. Taka ir lokveida, un tās kopējais garums ir 1,3 km. Pilskalnā ir izvietota piknika vieta, bet ugunskuru kurināšana te nav atļauta.

Apmeklētājiem jāņem vērā, ka šī taka ir paredzēta kājāmgājējiem, tāpēc ar velosipēdiem pa to lūgums nebraukt!

“Ezera rietumu pusē atrodas nelielais Čaukciems, bet dienvidos Antiņciems. Starp šiem ciemiem, kas viens no otra 4 kilometri atstatu, ezera rietumu krastā iestiepusies pussala, saukta pilskalns. Šīs pussalas galā, kas sniedzas ezerā austrumu virzienā, cilvēku rokām uzmests 3 metri augsts, 25 metri garš uzbedums, kurš apliekdamies gar pussalas dienvid un ziemeļ sāniem, paliek arvien zemāks. Pilskalna ziemeļa malā uzbedums top divkārtīgs un stiepjas uz vakaru pusi 100 metru. Dienvidus pusē tas ir zemāks un itkā teka ved uz kādreizējo ezera krastu pa purvainu pļavu.”