Par sedumiem sauc vietas, kur zvejnieki jūras krastā turēja savas zvejas laivas, žāvēja tīklus un tīklu būdās glabāja darbam nepieciešamo. Zvejnieki kāpās paši cēla tīklu būdas, kurās glabāja enkurus, bojas un citas zvejas lietas. No rītiem pēc zvejas viņi, cits citam palīdzot, ar vienu aci arī novērtēja, kuram trāpījušies lielākie lomi. Tāpat sedumā pulcējās, lai patrītu mēles un pārrunātu dzīvi.

Reiz Ragaciemā esot bijuši pat trīs sedumi, bet mūsdienās pieejams tikai viens, taču – īpašs. 2011. gadā Ragaciemā vietējie vīri kādreizējā seduma vietā to izveidoja no jauna, atdarinot arī vēsturiskās tīklu būdas. Veltīja to savu tēvu, vectēvu un vecvectēvu piemiņai. Arī lai parādītu mūsdienu cilvēkam, kas īsti bija sedums. Vietējie zvejnieki, kas pa laikam iet jūrā, sedumu joprojām izmanto arī praktiski.

Ragaciema sedums arī ir kļuvis par ciemnieku kopā sanākšanas vietu. Tajā notiek dažādi pasākumi – ikgadējās ciema amatierteātra izrādes, ziedu dekoru izstāde “Rotājam sedumu”, tiek svinēti Jāņi un citi svētki.

2015. gadā Ragaciema sedumam piešķirta kultūras zīme “Latviskais mantojums”.